sakarā ar to, ka no rīta izgāzu rīga - jelgava - rīga, pārslēdzu attiecīgos līgumus, izdarīju citas papīru lietas, nopirku trūkstošus būvmateriālus un tomēr atļāvos k-rauta 5% atlaižu karti pa 5 ls, tagad darbā jūtos apgarots, daudz paveicis un kaut kā paralēli blakuslietām jāpastrādā, nolēmu ieķebināt kaut ko žurnālā. kamēr ķeros pie stāsta varoņa, gribēju pateikt, ka jelgavai steidzami vajag piekļūt kohēzijas fondiem un salabot ceļus, bet to jau tāpat visi zina. jelgavā nav jāstāv rindās, atšķirībā no rīgas zemesgrāmatas, tur nav pat numuriņu, ķēpāšanās, protams, ir pie dokumentu iesniegšanas, bet visādi citādi fine. vismaz visur, kur jelgavā esmu bijis nākamais rindā esmu bijis es vai arī mans numuriņš uz maģiskā displeja parādās uzreiz pēc tā saņemšanas. jelgavā statoilā strādā vienš džeriks, kas arī ir kruts, jo pats atnāca uzlika celicai slotiņas un atskrūvēja to šcotku kājiņu, lai novietotu to pareizi, kopš pēdējās reizes, kad kāds to bija regulējis. vispār jelgavā, kur esmu gājis, strādā atsaucīgi klerki un paši atrod man labākos variantus, kā palīdzēt, ja vajag 7m³ konteineru durvju priekšā, tad būs, un pievērsim acis uz pašvaldības policiju vai saskaņošanu ar apsaimniekotājiem, aizplombēt ūdens skaitītāju var 2 nedēļu laikā, te būs numuriņš tiešajam darbu vadītājam, moš sarunāsi etc. ...bet tie ceļi
un tagad pie stāsta varoņa - kolēģa, kas savu darba laiku notusnī tepat, kur es. lindy, protams, arī ir pateicīgs objekts, bet satiku viņu vakar sapulcē un sapratu, ka viņa neko ievērības cienīgu nav paveikusi, kopš sevis bildēšanas un braukšanas pa tramvaja sliedēm vai arī tieši otrādi, par daudz paveikusi, jo jau paspējusi būt sutkās par braukšanu dzēruma un jauno gadu sagaidījusi ar līdzīgiem. kamēr lindy gatavojās noraut jumtu un pārsteigt mani ar kaut ko vēl oriģinālāku, atgriezīsimies pie kolēģa, par ko ir šis stāsts.
mazliet virs trīsdesmit, sešapadsmit mani vēderi (kas nav mazi) satilpst viņa vienā lielajā, kas ir panākts pateicoties baušķiniekiem, užavniekiem un šašlikam. nu nekas traks ar viņu nav, tikai tas, ka viņš neko nedara, tikai stāsta lietas, ko es jau zinu no galvas un mani galīgi neinteresē:
1) armijas laiki. protams, ka īstam vecim ir jādienē un jāredz sūds, sakarā ar to, ka kolēģis ir slīpēts un visādi mēģina sev iegūt mūsu pasaulē nenozīmīgus sīkumus, viņš arī armijā "dienēja" par plakātu zīmētāju. bet toties stāsti ir it kā būtu bijis pirmajā un otrajā karā. pateicoties iegūtajām prasmēm visas vhs kasetes ir smuki apzīmētas ar datumiem. ēters nepārtraukti ir jāieraksta, ja gadās kāds errors ekrānā, lai attiecīgie dienesti var attīt kaseti un paskatīties visu savām acīm.
2) visi sūkā, sarmīte sūkā. misters kolēģis dara neko (vēl vairāk kā es, dara neko), nu labi viņš laiž ēterā to, ko tu redzi savā zilajā tālrādē, ja nav tiešraides viss, kas ir jāizdara, ir jānospiež attiecīgās pogas, lai sāktos reklāma un atpakaļ. play pogas manipulators! toties jautri ir, kad kompis kaut ko ne to. viņš sāk lamāt to it kā tas būtu viņa dēls, kurš atkal nav ienesis avīzes. ir tā kā saka #revolution.lv - change user. kolēģe sarmīte dabū trūkties reāli, protams, tad, kad viņas nav. kolēga nospiež "play" un paziņo, ka sarmīte to nejēdzot un vispār ir kokaina, viņam viss besī, ko dara sarmīte tad, kad sarmītes nav. kamēr rakstīju šito penteri, ienāca kāds cits kolēģis, kaut ko pajautāja un stāsta varonis atrāvās no savas spēlītes, lai pieslīdētu man klāt un pateiktu: "tas gaisminieks visu laiku imitē darbību" un norēcās, lai atgrieztos savā solitaire partijā.
3) time killers. lai tiktu galā ar brīvajiem brīžiem, kuri ir praktiski visu laiku, viņš spēlē spēles, ja senāk tas bija biljards, tad, kopš uzlika jaunos kompjus, tas ir solitaire. liekas, ka mums te ir guru. viņš zina visus krievu seriālus sākot no brigada un beidzot ar pēdējo sasisto lukturu ielas sēriju. jo lieta, kas man patiešām traucē ir, blakus ieslēgts tellijs uz kura ar makarova pistolēm skaļi jo skaļi iet kārtējā krievu seriāla sērija. tv ir tāda priekšrocība, ka seriāli tiek iepirkti vismaz pa sezonām un tad visas kasestes stāv blakus, vajag tikai mainīt un nākamajā diena tu jau vari visiem pateikt kā beigsies prison break vai kas cits, šajā gadījumā, kārtējais krievu bojekviks. pats gan, izmantojot šo iespēju, noskatījos tikai hack pirmo sezonu, paldies dievam, tā bija angliski un varēju to mierā skatīties otrā telpā, kur kolēģis degunu nebāza. regulāri es tieku apgādāts ar jaunākajām debilajām ziņām kā ar kaut ko šausmīgi interesantu. piemēram, kolēģis pēkšņi sāk ņirgt balsī, atslīd pie manis un stāsta, ka krievijā tādā un tādā ciemā divi nobeigušies šņabja dzeršanas sacensībās, izdzerot 10 l šņabja. tālāk seko komentārs, ka viņi lohi un cik viņš var izdzert, kas viņam labāk garšo un, kur viņš varētu pacīnīties.
tieši tāpēc, ali man nebūtu jāklausās kaut kas par armiju, viņa māju, kas tika uzbūvēta tajos laikos, kad kvadrātmetrā mārupē mājas bija 200 ls. lai man nebūtu jāklausās kā ripo viņa chrysler vai cik sarmīte ir nelāga es bieži vien uzlieku austiņas un neko tajās neklausos, lai nav jādzird viss pārējais
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |
