vakar uzgāju tontie - grāmatvedīšu treniņš, strādāšanai ar numbers klavierīti. really addictive šķiet. šodien sapratu, ka to izstrādā kantoris eye maze, tas pats, kas izstrādājis grow. šodien mēs #revolution.lv kanālā sacenšamies, kurš izaudzēs garāku... koku spēlē vanilla. šī ieraksta ideja ir sekojoša, kā būtu ar kādu minigames kopienu? padalās katrs ar savām addictive spēlītēm un ja nu tiešām nav ko darīt 2 minūtes, tad var uzspēlēt. kurš piedalās? ja nav pārāk grūti, padod ziņu tālāk
man patīk tas kluba pulse jaunais radio džingls. klausi džinglam arī tu
vakar ar wendiju bijām iemēģināt vienu no veselīgās pārtikas restorāniem chicko chicken. atmosfēra tur ir tieši kā vajag nomaļam asv barčikam, kur kafiju pienes un ielej no kafijas automāta trauka, bet tas ēdiens... pilnīgi nav sajūtas, ka tu ēd amerikāņu fast food'u. free desmit reizes labākus māk uztaisīt wendija, reizēm hamburgers pat man sanāk garšīgāks. patriota komplekts no latvijas vistām ir identisks kaut kādā bruņinieku/barona ielas ēstuvē, tikai ar corn flakes apkārt. rimi grilētās vistas ir daudz garšīgākas. kola gan garšo tāpat. diemžēl, kupons par katru desmito brīvo ēdienreizi netiks izmantots
nekad vēl nav sanācis ēst iekš burger king, bet zinātāji saka, ka tas ir viens no krutākajiem, savu lielo porciju dēļ. manā topā viennozīmīgi pirmo vietu ieņem kfc (kentucky fried chicken). damn, kur tajā fast food restorānā ir lielas porcijas un garšīgi. salātu lapas viņi nežēlo, nežēlo arī gaļu. vienīgi saks, jo pepsi, ne coca~cola. mc donald's ir un paliek vērtība, bet pēc kfc. chicko chicken, diemžēl nestāv līdzi nevienam no viņiem
[update 16:53] y man cenšas iestāstīt, ka t/c alfa ir kfc fast food ēstuve. vai tā ir? ja ir, tad es esmu tur! tuvāko kfc, ko zināju līdz šim bija polijā
...un vispār ne pa tēmu, bet ar to vajadzēja sākt - sasodīti stulbi, ka ir izbeidzies mans favourite latvijas izlases hokejists - sergejs žoltoks (1972-2oo4). nekad no vārtu gūšanas topa man neizies viņa ieliktie vārti (ar visu vārtsargu) zviedriem, kad latvija bija trīs uz laukuma. minūte klusuma
oficiāli paziņoju, ka draugiem.lv man ir apnicis. pirmkārt, tai lapai bija jāsaucās paziņas.lv, jo draugi man ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, otrkārt, nav nekādas jēgas no tā, ka tu viņus tur pievieno. pievienoju un... ? saliec tur visādus cilvēkus, klasesbiedrus, bijušos seksa partnerus un mīlas, darba kolēģus, pudeles brāļus, celtniekus, klerkus, nīkuļus... un tālāk? labi saliec vēl šo to... un tālāk? treškārt, viss tur ir lēns un tizls, arī interfeiss un dizains. nonsenss
bļac! blakus istabā sajūta tāda, ka tanks mēģina apgriezties vai vismaz zilonis. paldies sev, ka pietika prāta nepasūtīt visus pakešu logus uzreiz, jo nespētu visu dienu izturēt tos strādniekus, kas lauž, bet būvē. ieraksta tematā vārds "windows" nav pēdiņās, jo vēl joprojām ar šo vārdu saprotu logus, nevis operētājsistēmu
smukums un nostaļģija, kur tu rodies? vesels gads kopš iepriekšējās, un nākamā disko nakts jau briest. pilnīgi neticas, kā mana dzīve ir mainījusies pa šo gadu. lai gan pagaidām ir tikai 28. oktobris, bet pucēties jau jāsāk... mēs taču tur būsim, ne?
vakar vienā paņēmienā nopūtu visas 25 sveces, ja nepiepildīsies - nošaušos :)
pēc vakardienas reida pa rīgas klubiem man šodien ir otro reizi savā mūžā morālās paģiras. nav pilnīgas nojausmas, kāpēc, bet ir. iespējams, tas ir tikai neizgulētais miegs. sākās viss ar to, ka katrs uzskatīja par vajadzīgu aizsūtīt cita draudzenēm vismaz sms ar idiotisku tekstu, piemēram: "eu, kad atdosi 2 latus!", piedod, cd (iesauka), man tagad ir dvd!" utt. pateicoties zebiekstes vēlmei dziedāt karaoki, mēs četros naktī ievēlāmies kaut kādā skrundinieku bārā un pavadījām tur laiku līdz pat ~o7:oo, gājām vēlāk uz homoseksuāļu bāru, bet tur skrēja ārā neglītas sievietes un vīrieši šortos, sakot, ka viss jau beidzies, whatever, laikam man nebūs iespēja nekad būt pediņu bārā. pēc mazas aizķeršanās, es pirmo reizi netiku mājās, jo y un zebiekste nebija pamodināmi veselu stundu, un mēs ar antonio iemigām kāpņutelpā. gandrīz tā kā hirinam, kurš vakar sauca lauzējus, lai atmūķē atslēgu mājām. šodien festivāls turpinās... starp citu ir ieradies arī gt
ak mans dievs! vakar no fxp pienāca sms par to, ka grand theft auto: san andreas ir jau nopiratizēts. pirmslaicīgi, gluži tāpat kā tas bija ar halo 2 (official statement). šodien mums jau ir kopijas, kas izplatās vēja ātrumā un darba diena tiks saīsināta līdz minimumam, kaut arī iemesls būs kārtēja vecmāmiņas nāve. grand theft auto: san andreas - official site, thread at revolution.lv/forum, četras lielas preview daļas latviski by ice2: 1, 2, 3, 4. arivederci, dzīve, playstation2 tomēr ir labākā spēļu platforma
ziniet, ko teica macītājs bērēs, kad apglabāja manu krustmāti, krusttēvu, māsīcas vīru. tas bija tad, kad viens atsaldētais ar diviem pasažieriem uz 140 km/h ielikās mašīnā, kur brauca viņi un vēl māsīcas vīra mamma, viena sieviete un viņas dažus gadus vecā meita. mācītājs bērēs teica: "neatliec uz rītdienu to, ko tu vari izdarīt šodien!"
vakar, kā vēl nekad, man gribējās ātrāk tikt projām no darba. labi... nevis, kā vēl nekad, bet ļoti, ļoti, ļoti. pēdējā stunda darbā vilkās pēc sadalījuma 1o minūtes = 1 stunda. gluži pretēji nekā agric. šodien jau darba dienas sākums velkās pēc sadalījuma 8 minūtes = 1 stunda. laikam kaut ko gaidu vai vice versa
vienmēr esmu teicis, ka darbs nav dzīve, darbs ir palīglīdzeklis, lai dzīvotu dzīvi. visi patiesie notikumi sākās tad, kad beidzas darba laiks. no idea kā var būt darbaholiķis. lai gan versija man ir - bija man sen atpakaļ draudzene, kura sāka kļūt neinteresantāka un neinteresantāka, nu tad es pavadīju darbā tik daudz laika, lai pēc iespējas mazāk ar viņu būtu jārunā. bet pārsvarā patiešām darbā, nevis pie citas sievietes. nu lūk, ja tev nav dzīves, tad varbūt arī ir forši dzīvot darbā
skraidu pa istabu un kāpelēju pa sienām. nākamajam fhm uz fotosesiju paņemtas ausis gan parastās, gan wireless. es nezinu, cik sick cilvēkam ir jābūt, lai pirktu ausis pa ls 149.99, lai gan skan jau tās ūberlabi, bet cauri četrām sienām signāls neiet, tualetē čurājot nedzirdās nekas
y bija ienācis ciemā. es dzīvoju būvbedrē. ar to es gribēju teikt, ka visur ir remonta stadija: guļamistabā, virtuvē, vannas istabā, viesistabā. viss kaut kur sabāzts, ka nezinu kā pat pasi atrast. ar y uztaisījām vēl lielāku būvbedri - nojaucām vienu starpsienu, tagad te vēl viss ir pilns ar skaidām un tamlīdzīgiem sūdiem. there will not be order, only chaos. plastmasas logi, veļasmašīna, žalūzijas, durvju pārbīdīšana, iebūvēts sienas skapis tas ir tikai sākums, kas vēl nav sācies, veči, savs dzīvoklis ir mokas, nevis laime, un to esmu sapratis tikai pēc četriem gadiem :)
y izstāstīja storiju par vienu džeku vidzemes augstskolas kojās. tipa džeks pievelk mūli un jau laicīgi ir sarunājis gultas vietu vienā istabiņā kopā ar kaut kādu skuķeni. viņš sadzerās, atnāk gulēt un kā jau sadzērušam pienākās krāc, beibe nevar gulēt un pēc laika redz sekojošu skatu. puisis pieceļas, uzrāpjas uz palodzes, atver logu uz skatās kaut kur tālumā, nokāpj un iet uz tualeti. meitene, izpalīdzīga būdama, palīdz sameklēt gaismas slēdzi, džeks pa to laiku, nezināmu iemeslu vadīts, pārstumj spoguli no viena koridora stūra uz otru (šeit ir jāmirst no smiekliem), viņš pačurā, uz aiziet gulēt uz blakus istabiņu (atkal jāmirst)
tad vēl izplānojām, ka mana dzimšanas diena varētu būt ar cosplay elementiem. nekur tālu netikām, bet viens ir skaidrs - visiem, kuriem ir nojausma, ka es viņus varētu ielūgt uz savu dzimšanas dienu ir no šī brīža jāsāk audzēt ūsas! iedvesma smelta no dāvida veidotā rūķa un clay. tiem, kam ūsas vēl neaug vai vairs neaug ir jāatceras southpark 501 sērija - scott tenorman must die. tātad, ja jūti, ka tev ir iespēja piedalīties agressora dzimšanas dienas šovā - sāc audzēt ūsas
šodien nejauši uzdūros vecajam kursabiedram, kurš tagad kopenhāgenā. nočatojām kādas 3h kopumā ņemot. es jau pat biju aizmirsis, cik forši ir, ka tev ir visur paziņas ar +/- līdzīgām interesēm. un klase.lv ir sūds, nekad tur nekas nenotiek, jeb klase.lv nav sūds, sūdi ir cilvēki, kas tur neko nedara
do you know what nemesis means?
a righteous infliction of retribution manifested by an appropriate agent. personified in this case by a horrible cunt - me
ak es tikko sapratu savu fobiju un aprēcos. mana fobija ir ieraudzīt tualetē kaut kādu sievietes vāveri vai džeka krānu. ne tādu, kas nolikts uz skalojamās kastes, bet tā, ka es veru durvis vaļā un tur kāds sklerozists ir aizmirsis aiztaisīt krampīti un visā savā dailē nevilšus ekshibicionējās. tāpēc es darbā, ieraugot, ka gaismas slēdzis ir pozīcijā on, durvis veru ar īpašu piesardzību un pusaizvērtām acīm. neviens taču negribētu redzēt rūdija krāniņu vai ellas skunksu. varbūt tā nav fobija, bet mana slimā fantāzija
oh my god, kas var izstāstīt vakardienas notikumus, bet nezkapēc šodien mani paņem šis songs, gt ierakstu jau nepārspēt, bet vai tas ir vajadzīgs? šodiena turpinās. this post is dedicated to cd
mēs pārtiekam viens no otra,
nevis no pārtikas precēm,
un gaisma no tavām acīm
nāk lielāka nekā no svecēm.
viss pasaules lepnums ir tevī,
kad tu profilā stāvi,
un tumsa no taviem vārdiem
tuvina nāvi.
bet dvēseles smaržo kā,
naktij sadegot, naktsvijoles,
ja mēs pieskarsimies viens otram,
mūžība pār mums nolīs.
mēs aizdzīvosim aiz ilgi, aiz tālu,
aiz burtiem, kas aizplīv secen,
mēs pārtiekam viens no otra,
nevis no pārtikas precēm
atgādiniet man pēc mēneša, lai es izstāstu notikumu, kas noraus jums jumtu. es apsolu, ka noraus... un atcerieties - zivot je cudo
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)