3:55PM - dante... not alighieri
man ir auksts, miegs arī neatstājas, laikam pēdīgais klāt. mājas, kaut arī ir būvbedre, tur gan ir silts. varbūt ziemas drēbes jānopērk, bet negribas, kamēr nebūs normāli kur tās glabāt. ah jā stāstīt gribēju par to, ka rīt zebiekstem žetoni, piedod skrunda, bet mēs nākam. nāk arī gt ar jaunā krieva frizūru :)
kāpēc tu lasi manu web diary? ~4o draugi, bet lasītāju skaits ir ~75 per day (stats (ap ~80 vietu) : vakar, šodien). tad jautājums ir neatbildēts - nafig tu lasi manu web diary? atbildi! izteikšanās komentāros vispār tiks uzskatīta par drošsirža/des gājienu
Poll #5218 why?
Open to: All, results viewable to: Friends
nafig tu lasi manu web dienasgrāmatu (tipa - atbildi godīgi)?
tikko biju veikalā pēc šokolādes. stāvēju rindā uz kasi un pamanīju uz ko cilvēki atskatās. priekš saviem gadiem (~25) lieliska sieviete sēž ar sidra pudeli rokā pie saldējuma skapja un raud. nezinu par ko bija izcēlies strīds, bet viņa draudēja pārdevējai par kaut kādiem pagātnes grēkiem un sāka raudāt balsī. piekodinot, ka sidra pudeli tūlīt sasitīs, viņa atvilka sev piedukni un tur atklājās vismaz 8 rētas pāri vēnām (nevis šļirces brūces, bet grieztas). nožēlojami. ja tu dari pašnāvību tad dari, nevis draudi veikalā ar sidra pudeles rozīti. tiesa gan 8o% no cilvēkiem, kas par to runājot vienreiz to arī izdara, bet ne jau publiskā vietā. mana stāsta punkts bija nevis par pašnāvībām, nevis par ko citu, bet par iemesliem, kāpēc sieviete var nonākt šādā stāvoklī, ka viņai ir whatever. manis postulētā patiesība ir tāda, ka nav svarīgi kā tu esi bijis piečakarēts vai kādu piečakarējis un sirdsapziņa ir ierunājusies, bet svarīgi ir tikai viens sūda pašnāvnieka gēns. bļin, vecene, saņemies! aizbrauc pie bērnības drauga uz ārzemēm, notēlojot, ka esi lieliskākā nekā visi citi, dabū labāku darbu vai nodibini uzņēmumu, bet beidz dirsties publiski un tēlot izmisušu ārprātu līdz atbrauc apsardzes vecis un ieliek tev ar steku pa kunģi, tādējādi apgrūtinot man nopirkt to, ko man vajag
iet vīriņš galīgi švaks pa pludmali. skatās - gliemežvāks, paceļ, pieliek pie auss - paklausīties... pēc tam tāds dikti izbrīnīts un pārsteigts skatās uz gliemežvāku: "kā - "ej dirst?""
šodien man ir "zebiekstes teātra sindroms". zts ir tad, kad cilvēks izmanto katru mīļu brīdi, lai kaut ko darītu, miegu pastumjot malā, savukārt, kad ir kaut mazākais mīļais brīdis, lai pagulētu viņš guļ, kaut arī nevajadzētu. piemēram, zebiekste atbrauc no savas skrundas, lai ietu uz teātri mēģināt tur visādus baletus, dziedāšanas un slima urbja tēlošanas, bet pirms un pēc tam taču ir jāapmeklē dažādi citi saviesīgi pasākumi, vārdu sakot, dažādos veidos jāizlieto sava enerģija, lai arī overload indikators ir sarkans aiz dusmām. ir daži zīmīgi zebiekstes aizmigšanas izgājieni teātrī, piemēram, iemieg kaut kādā mēģinājumā uz grīdas un pamostas, kad visi stāv apkārt un ņirdz, iemieg un pamostas no tā, ka grāmata izkrīt no rokām, iemieg un pamostas, jo pats nožaujas no krēsla u.tml. pēdējais gājiens bija aizmigt autobusā un pamosties 45 minūšu brauciena attālumā aiz savas pieturas. naktī no viņa saņemtais sms: "tumša nakts kā mellais pipars, apkārt pieturai lēkā zerberxt :-)", lika man saritināties segā un iemigt mierīgāk. bet šodien... šodien es saprotu, lai ko darītu, laika vienmēr ir par maz, un gulēšana ir tikai mirkļa vājums reklāmas pauzēs
wow, cik ārā skaists laiks. šitā es noteikti dabūšu to ziemassvētku sajūtu, kura man vēl līdz šim nav bijusi nekad. tik daudz kupenas, alnis stāv maksas autostāvvietā ar zvanu kaklā, salatēvs stiepj maisu no olimpijas, jo tur var dabūt divas dāvanas par vienas cenu - we help jesus walk on water. tas ir vēl labāk, nekā tas, ka pilots ir tavs draugs (kāds k-kk vieplis norausies:). nav jau tik traki ar tiem ziemassvētkiem un sniegu. mammai ir dzimene, kas katru gadu x-mas ļauj uztvert mazliet savādāk nekā dieva dēla dzimšanu. jāizdomā kaut kāds self made gifts, kas šamējai liktu justies īpašai, nevis cimdi un šalle no -75% izpārdošanas plaukta. bet visam pāri stāv atrakcijas būvbedrē, lai aiz loga līst lietus, vardes vai snieg sniedziņš balts uz antenām
no putekļu mākoņa aizvilkāmies uz penelopi un diku (trailer). mind blowing izrāde, kas tāda tapa pateicoties rēzijai pie you can leave your hat on. un tad vēl tie apļotāji. šodien jāturpina destruktīvas darbības un putekļu līmeņa uzturēšana dzīvoklī
it's only after you've lost everything that you're free to do anything
labi, es saprotu, kas ir eklērs. tādas bulkas dēļ ir vērts līst pa vanšu tilta vantīm. pateicoties gt, uzzināju, kas ir štricele. kaut kad sen atpakaļ bijām aizbraukuši uz molu skatīties strītbolu. tā arī neko nepaskatijāmies, bet ēst gan gribējās, iegājām rimi un gt ieraudzīja plakanu maizi, kas saucās štricele. tik stulbs nosaukums var būt tikai štricelei. mirkli vēlāk tika pamanīts granta hila plakāts, kuru var dabūt, ja nopērk divas divlitru sprite pudeles. pofig par spraitu, bet plakātu vajag, sākām skaitīt naudu un gt ielika štriceli padusē. iedomājies - štriceli padusē! es nokritu uz rimi flīzētās grīdas un minūti raustījos epilepsijas lēkmē. šodien ēdienkartē ieraudzīju nosaukumu krēmšnite. wtf? bet viens ir zināms - ekleri, štriceles, krēmšnites un visādi rolmopši valda pār pasauli. jūtu kā endzelīns kapā griežas kā kloķvārpsta iekšdedzes dzinējā pie maksimāliem apgriezieniem. ej pelni naudu, nelasi te visādas bezjēdzības
viens no vakardienas lēkmi izraisošajiem notikumiem bija mājas iedzīvotāju izglītošana ar uzskatāmiem materiāliem, proti, mums baigi labā ideja šķita uz pretējās mājas rādīt pornofilmu ar šo te verķīti. damn, kur labi izskatās, ne pornofilma, bet pats rezultāts, kad pa visu sešu stāvu māju, ideāli saprotamā kvalitātē, tiek rādīta kustīga bilde. iespējams, manas mājas iedzīvotāji domāja, ka viņiem ir gļuki, iespējams, viņi iemācījās kaut ko jaunu, un mājās kļūs mierīgāka dzīve, jo iesīkstējušie vīri un sievas sapartīs, ka orālais sekss nav nekas traks, iespējams, kādā no dzīvokļiem ir mirusi puritāniska pensionāre, iespējams, vakar mammām un tētiem bija jautājumu/atbilžu spēle par dzimumdzīvi, iespējams, man būs kārtējais sods par miera traucēšanu
šorīt gt izvelk no kabatas trīs latus, skatās uz tiem un sāk dziedāt: "ak, trīnīt, manu sirdspuķīt" es nemaz negribu atcerēties, kas vakar ir bijis
tagad pa tv5 iet lēta, bet priekš latvju cilvēka efektīva, netīrās veļas mazgāšana. tipa piedrāztā sieva, viena un otra meita versus rūdolfs plēpis, kas vīrs, tēvs, alkoholiķis. gribējās man iedziļināties tajā visā, bet tā arī nesaņēmos pirmo reizi mūžā nopirkt žurnaļčiku privātā dzīve. mazāk man gribas runāt par no nekā sacelto ažitotāžu, jo tas ir tikai normāli, ka televīzija uzceļ sev reitingu rādod skandālveidīgas lietas. piemēram, kā šajā gadījumā, viens izteikums, vēl viens viedoklis, pastiprināta uzmanība un šovs ir sācies. negribu runāt arī par to, cik tas ir stulbi, ja par tavu privāto dzīvi publisko kaut kur, kur tev pašam īsti negribas. ne mazāk stulbi ir lētā skandālu avīželē mēģināt apkāst kādu, jo tas ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai būtu šovs. dzīve ir nežēlīga, baby, privātājai tādus sūdus vajag vairāk. nu necienu es to izdevumu, necienu. tātad, viss šis farss bija kā katalizators manām pārdomām par večiem, kas pamet savus bērnus (jā, jā es zinu, ka plēpis nav pametis ģimeni, viņš tikai lamājas, dzer un neredz iemeslu maksāt par dzīvokli tikai dēļ tā, ka viņam ir trīs trakas vecenes mājās). tātad, sūdīgs vecis tu esi un no respect tev par spēju uztaisīt bērnus un tad par tiem parūpēties, mīlēt un cīkstēties. nu taču netaisi bērnus, ja nevari būt drošs, ka tas ir tas, kas tev vajadzīgs. ja arī līdz mielēm šķiet, ka esi pārliecināts, tad pagaidi laiciņu, lai būtu drošs, ka tieši šis ir tas, ko tu vēlies. iespējams pēc laika izrādīsies, ka kopdzīve ar tieši šo sievieti kļūs tev tik mokoša, lai tu nesāktu maksāt par elektrību, atlicinot naudu polšiņam. sakarā ar to, ka es esmu audzis abu vecāku ģimenē, esmu vecās pasaules piekritējs vismaz šajā jomā, proti, maniem bērniem abi vecāki, kuri sevi ir pārbaudījuši, vai var būt kopā dažādās situācijās līdz bērnu radīšanai un pat kāzām. abi vecāki izskrējušies jaunībā tā, ka negribās vairāk taisīt kaut kādus krāpšanas aktus un tamlīdzīgi. abi sūdu dzīvē redzējuši, lai nebūtu jānoplēš galva vienam otram, bet parējiem, kas lien pie viņiem, vārdu sakot, teamwork. so... tad netaisi, veci, bērnus, ja neesi drošs, ka varēsi par tiem atbildēt visu mūžu. un pie pakaļas man visi stereotipi, ka sieviete iznēsā bērnu zem sirds un viņa ir galvenā, jo māte... da fuck! vīrietim uz savu bērnu ir tieši tādas pat tiesības un atbildība kā mātei. starp citu, respekts vienam no maniem paziņu pāriem, kur džeks uztaisīja bēbi meitenei un vēl joprojām ar viņu ir kopā gan strīdos, gan uz mašīnām skatoties, gan kredītā par māju. cik es esmu redzējis, viņš toč mīl un rūpējas par savu meitiņu. viņš nav nekāds šitāds (tādu cilvēku rīcības interpretāciju pastāstīšu citreiz). bet privāto dzīvi tā arī es nenopirku, bet vismaz izlādējos, ja kas oponējams vai mans viedoklis ne īsti skaidrs, jautājiet, ja būs spēks, turpināšu paust savu viedokli
mīlu cilvēkus, kuri spēj atrast vislielāko ļaunumu nekur, uztaisīt vētru ūdensglāzē un tamlīdzīgi. tagad gaidu maniakālās depresijas definīciju, jo šī diagnoze ir uzstādīta nakts moderatorītei caur televizoru vai čatu, īsti nesapratu, bet hanyway netradicionāli. tā jau ar tiem psihologiem ir, ejot pa ielu viņi redz, ka šo māte ar krāsns kruķi bernībā situsi, citam seksuālā dzīve ir tikai teorētiski, vienam depresija ar "gulbju ezera" elementiem, vēl kādam katastrofālu iespaidu atstājusi pēdējā mīlestība, un no tā vēl joprojām raustās kreisās acs plakstiņš. patiesībā katram jau var atrast kaut kādu psiholoģiska rakstura novirzi, bet vai ir vajadzība to ārstēt? savukārt, ja novirze ir būtiska, parasti paši to nekad necenšās atzīt un dzīvo pēc saviem principiem, līdz nervu šūnas izzūd kā suga. jāiet pašam būs pie psihologa, lai gan labākais psihologs vakar bija labākā sieviešu kārtas draudzene, kas ielika man pa vēderu, pārliecinot mani, ka viss notiek tā kā tam jānotiek. neko nesaprotu, kāpēc manas ausis aukstumā izplešas, jo klausoties plejeri pa ceļam austiņas regulāri krīt ārā. lūk tādi vot pīrāgi. tas sniegs ir kruts, bet support team labāks :)
šodien tirinos apkārt ar apple ipod. va vellos, kur labs agregāts, smaids līdz ausīm un paranoja no tā, ka savu lāsteku vai smago mašīnu nedzirdēšu
sestdien satiku kādu cilvēku, kurš noteikti nojūgsies, ja pieļaus tādas kļūdas, kā esmu pieļāvis es. stipru cilvēku lielākā kļūda ir apzināties to, ka tu esi stiprs un vēl postulēt to, pamācot citus, ka jābūt stipram. tādejādi atklājot sevi, kas ir lieliska augsne tam, lai stipro cilvēku pamazām novājinātu un viņš kļūtu nekāds. ideāls veids to izdarīt ir, čakarēt viņu, ļaujot noticēt, ka neviens viņu nečakarē. tad tam, kurš ir bijis visvarens pienāk mirklis, kad viņš šo čakarēšanu apzināsies un veselais saprāts izies pa durvīm. ja tu esi vidusmēra siers, tevi var piečakarēt un nekas īpašs nenotiks, tu dzīvosi tālāk laimīgs savā zemo mērķu sulā, savukārt, apčakarējot "stipro", ja tas tiešām izdodas, var panākt to, ka sagrauj viņu pilnībā. līdzīgi kā teicienā: "kas augstu lec, tas zemu krīt". jo stiprāks tu esi, jo lielāka iespēja, ka sūdīgāk būs pārdzīvot to, ka tevi kāds ir pievarējis jebkuriem līdzekļiem. tajā mirklī ar tevi ir čau! runājot par sevi - vienreiz esmu lūdzis palīdzību (uzskatīdams sevi par stipru, pirms satiku šo sievieti) savas bijušās draudzenes labākajai draudzenei. pirmkārt, tāpēc, ka viņa pazina manu ex-gf vislabāk, otrkārt, tāpēc, ka es pats vairs nespēju tikt ar sevi galā. mirklī, kad es būtu apzinājies, ka varu, nekas nebūtu noticis, bet es tiešām, manuprāt, ne no malas skatoties, nespēju neko izdarīt, atskaitot, suicīdu ar virtuves nazi pārgriežot roku vēnas pa garumam. stipram cilvēkam ir iespēja iet pār līķiem līdz mirklim, kad viņu kāds aptin ap pirkstu, jo stiprāks tu esi, jo grūtāk tevi aptīt, bet, kad aptin tu vismaz mirsti
[agressor] veci, tas buus labs. atkal vecie labie, sick laiki ir saakushies :)
[k-kk[gt]] necereeju vairs
pamodos un saparatu, ka nav jākāpj nemaz no gultas ārā ar labo kāju, lai saprastu, ka šodien sākas nedēļas nogale un ar to saistītās lietas. vēl tikai dažas stundiņas darba, bet hype jau ir omg, cik augstā līmenī
hirins ir viens lāga zellis. gudrs maita, vismaz priekš manis. man patīk cilvēki ar savu viedokli, kas nav stulbs, man patīk viedoklis no cilvēkiem, kurus es cienu. šodien kaut kā nevilšus viņš man ieteica noklausīties ainara mielava dziesmu "skaisti", man iepatikās arī "viens pret vienu". un vispār manās kāzās spēlēs jauns mēness. par mielavu vienu pašu man bail, ka nepiedzied man neveiksmīgu laulību, dažas tādas dziļas un rokamas dziesmas viņam. "skaisti" noteikti viņš uzmeistaroja, kad viss viņam bija sašķobījies ar sievu un viņam vairāk interesēja mana darba kolēģe, kas arī kaimiņiene, pie kuras viņš tagad dzīvo. man patīk parakties filmās, dziesmās u.tml. un ieraudzīt vismaz manu versiju par to, ko dziesmas autors ir gribējis pateikt. ko tu redzi katrās dziesmas "skaisti" divās rindiņās? ko tu redzēji, piemēram, megahītā "cкользкие улицы"? pastāsti man, mazo draudziņ, man konspekts (pat vairāk nekā konspekts, tā ir analīze) ir galvā :)
mans darbs rullē, kā darba vieta (kantoris), es domāju. ja jūs nezinājāt, tad man nav ne tiesību, ne mašīnas. man ir pustiesības, tās, kuras ir derīgas, kad blakus sēž cilvēks, nepiedzēries ar 3 gadu braukšanas stāžu. tagad man būs tiesības, jo tv5 man uzsauc autoskolu. бля! я снова в раю
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)
