1:05PM - superfunny
Current music: jamie lidell - bugged in
nu tā braucot uz darbu no starp mašīnām izskrēja uz ielas tāds pusaugu kaķis. kad riepas jau sāka kaukt viņš paskatījās uz manu pusi, bet mitrais bruģis neko īpašu uz tādu attālumu nedeva. nu neko, es aizbraucu, viņš palika. bet tā savā dzīvē es esmu vēl nobraucis tikai vienu zvēru - zirgu. nu labi zirgu nē, bet kumeliņu. braucu ar mammas sesto žiguli. kreisajā ceļa pusē ganījās ķēve, barucot garām krūmājam pēkšņi no tā iznesās kumeļs un iekrēja labajā žiguļa spārnā, pārstreipuļoja pāri ceļam pie ķēves un nobeidzās. mamma ātri apmainījās ar mani vietām, lai nedomā, ka es vainīgs un vēl nepilngadīgs. kaut kāds darba kolēģis iztaisnoja mašīnai spārnu, lai neskarās pie riteņa un mēs aizbraucām. vairāk dzīvniekus neesmu sabraucis, cilvēkus arī nē
ja gribi, lai kāda dziesma apnīk un nekad vairāk to negribas dzirdēt, tad izmanto to kā modinātāja melodiju. to iesaku darīt ar gandrīz visām dziesmām, kas skan pa mtv latvia (wtf ir tā lapa?). pilnīga european hit radio kopija. sakarā ar to, ka mašīna ir atkal no štatiem, radio ķer tikai nepāra frekvences, so vienīgais radio kas tur skan ir european hit radio, kas man tik ļoti riebjās, ka bail. toties es zinu jau gandrīz visus hiltones dziesmas vārdus un drīz varēšu izrepot tikpat ātri kā snoop dogg un vēl piedevām latviskajā tulkojumā. turpinot par modinātājiem un melodijām, nav tā, ka man tagadējā melodija baigi patika, vienkārši tā likās tāda vismodinošākā. nu tad bļe man tagad tā skaņa uzdzen ārprātu. mosties arī tu: meine statd
(warning! spoilers par miami vice ahead) es nezinu kāpēc no visām (divām) filmām, ko gribēju redzēt uz lielā ekrāna (silent hill, the da vinci code), saz spontānais: "ejam uz kino" lika apstāties pie miami vice. patiesība droši vien meklējama tajā, ka silent hill vairs nerādīja forumcinemas un par the da vinci code negribējās izmest daudz naudas, sakarā ar to, ka jau sena filma, labāk mazliet pagaidīt un noskatīties piemājas dailē. ticams moments ir tas, ka es neapzināti gatavojos kūlajam imovie uz lielā ekrāna ar ibikiniez un iguns vakar noskatoties bad boys. lieki piebilst, ka bad boys sižets pat nebija tik stiprs kā komando vai rambo, par kurām, kā zināms, vājāks sižets ir tikai the fast and the furious, savukārt, kuras sižets krietni iepaliek pat aiz need for speed: underground spēles. tātad, imovie - miami vice! diskozālē ar īstiem discoguys badass policisti ķer lisos, kas sit meites. mirklis ar ferrari, un x-failu sarežģītības cienīgās amerikas valdības pārstāvji no fib daudzstāvu autostāvvietā sarunā divus policistus, smukuļus ar milzīgākajām ambīcijām darbam pie lielākās narkotiku apkarošanas valstī, pamatojot to, ka jūs nekur neesat pazīmējušies. dabljū tsī ef? tas arī bija sarežģītākais sižeta pavērsies. tālāk sekoja daži kadri ar speedboat, neviena nošķilta ferrari, nevienas krietnas beibes bikini. dažas minūtes vēlāk sekoja love story, kas tika atvēlēta kolinam farelam (i guess, jo viņš esot babņiks ar 18 prezervatīvu komplektu kabatā). viss tas izskatījās pēc city of angels in 13 minutes, kur galveno lomu vajadzēja tēlot džastinam timberleikam vai pat džūdam lovam. pilnīgs bulšits. narkotiku karteļa labā un kreisā roka raud, mīl policistus un pēc kārtas viens otru. filmas jēgu es patiešām nesapratu tāpat kā tur ieguldīto miljonu izlietošanu. vairāk no bulīmiķu paradīzes maiami es varu redzēt seriālā csi tepat pa tv3 bez skaņas
drīz jau diskusija ar actionman par dzīvokļiem būs kļuvusi tikpat pierasta kā bbq ar milzu teļa cepšanu tikpat milzīgā gāzes grilā. biju jau piemirsis par vēstures annālēs ierakstāmajām bildēm. šis ieraksts par to, kas bija kādreiz tur, kur tagad dzīvoju ( g99 )
laikam, tiešām jāpiekrīt rakūnam, ka mākslinieki ir parasti pļēguri, kas nespēj sev nopelnīt naudu un gaida atzinumu, kas parasti vai nu nāk vai nenāk pēc nāves. jeseņins... un es vēl viņa dzeju uzskatīju par labu esam, mācījos no galvas un nestrīdējos ar učeni. būtu man toreiz manas smadzenes un informācijas bagātība
šovakar leju sevī džinu ar toniku. pēdējo reizi to darīju, kad iztriecu no sāniem mašīnai pudeli caur abiem stikliem. džins ar toniku mani dara spēcīgu un neredzamu. bet stāsts ir par to, ka jau kādu 3x sevi pieķeru iedzērušu, atbildot uz pajautā komūnas jautājumiem. kā otrā dienā izrādās, 98% manas domas ir tieši tādas pašas arī skaidrā. vot tā!
vakar ar keišu vācām sienu. nu kāda tur vākšana, uzvel milzu rulonu uz kaut kādas figņas, atvelk ar trakci mājās un ieceļ šķūnī, grūtākais ir rulonu pa citiem aizripināt uz vajadzīgo vietu. un keišs, aliņu dzerdams, saka, ka ir saderējis ar kolēģiem un vēl dažiem, ka aizbrauks no obeļevas līdz rīgai ar riteni 24 stundu laikā. kilometru daudzums ir ne vairāk un ne mazāk kā 261. izbrauca viņš o5:oo, mēs ar sēliku ap 16:oo. 17:3o satikām viņu melturos (tas ir tur kur no rīgas puses ir pagrieziens uz cēsīm). 186 km viņš jau bija nominies. tā bija sarunāts, ka mēs viņam iedodam padzerties, tad nākamie, kas brauc (viņa draudzene) izdara to pašu gajienu ar negāzētu ūdeni un tad viens kolēģis vēl pabrauc viņam pretim ar moci, lai iedotu padzerties. pa ceļam viņam bija jāatbild uz telefona zvaniem un uzreiz jāsūta mms ar apkārtnes foto, lai nebūtu čītošanās u.t.t. kad skatījos viņa spidometrā max ātrums bija 61,2 km/h, vidējais 22,5 km/h, lai ceļu veiktu 24h vidējam ātrumam bija jābūt 11,2 km/h. lieki teikt, ka neskaitot vidējo ātrumu ir jābūt spēkam, pacietībai un labai mūzikai plejerī. tas viss izskatās, ka keišam ir. tikko viņam zvanīju, palikuši 20 km līdz mērķim (pretim izklaides centram go planet). teica, ka dzīsies sprintā, lai rīt darbā būtu vispār nost, viņam vēl rīt moča tiesību braukšana pirmā. ritenis nav nekāds sportinieks, bet parasts mtb, tikai viegls. kad derības būs vinnēts, viņs no visiem neticīgajiem dabūs kaut kādus 150 ls, vakariņas hotel "alberts", chivas regal milzu visīti un vēl šo to, neskaitot respektu. nevajag 24h, lai atmītos no latgales (gandrīz baltinavas) līdz galvaspilsētai. ak jā viņš vēl stundu zālē pagulēja, jo bija pretvējš no gulbenes līdz velēnai tajā posmā. te ceļš
tagad manām interesēm ir pievienojusies vēl viena - borat
sharp as the devil himself
aktieri, kurus es "nepanesu":
- julia roberts
- tom hanks
- michelle rodriguez
- leonardo di caprio
- audrey tatou
- hugh grant
aktieri, kurus es dievinu:
- andrea parker (tikai rakstura un izturēšanās dēļ the pretender seriālā)
- edvard norton
- kevin spacey
- jennifer connely
- jude law (neesmu drošs par pēdējā laika meitu ģēģera mūvjiem)
- paul kaye (tikai dēļ it's all gone pete tong)
- bruce willis
apdeits būs, nerausties! uz sitiena visu nevaru atcerēties, tajā skaitā, arī vienus no nīstākajiem aktieriem
excellents nosaukums, izpildījums noteikti būs sūds
viss, zajebaļi! latviešu fani cūkas, trešās pasaules valsts, iespaids par latviju sabojāts un tamlīdzīgs bullšits parādās katrā otrajā ziņā par hokeju un tieši tas pats notiek ar cibu. latviešu izlase nav spēcīgāka par kanādu, tāpēc arī zaudēja. dzirdi, gt, latviešu izlasei nospīdēja pret čehiju 1:1, nevis viņiem bija izcila izlase. bet ne par čehijas spēli ir stāsts. stāsts ir par baletu, kā rezultātā hokejs vairs nav tik baudāms, īpaši, ja zaudē tava izlase. protams, ka tiesnesis bija vainīgs pie miljons noraidījumiem, protams, ka viņš bija pelnījis, lai viņu izsvilpj. neviens jau neies pa riņķi palaist petīciju un pēc tam parakstītu sūtīt uz ihwc.net no sava inboksa. vieglāk un pareizāk ir iemest tiesnesim ar kedu, nevis noskatītīties spēli kā japānītim, labākajos momentos applaudējot un celties kājās tikai himnas laikā. noteikumi ir tiešām stulbi, jo es negribu redzēt bezkontakta baletu, ja uz laukuma notiek hokejs, kur ir "policisti", kas ietriec pretinieka straikerus bortā tā, ka atslēgas kauls pieprasa vairāk piena, kas satur kalciju. es gribu redzēt hokeju, kur ieslidojot pretinieka vārtsarga zonā, aizsargi iznes uzbrucējo no tās, jo svarīgākais ir neielaist vārtus, un vārtsarga aizstāvēšana ir tikai iegansts, lai tu uzreiz nedabūtu noraidījumu par grūdienu grudakā. kaut kad atpakaļ fhm'am rakstīju par kreisajiem sporta veidiem, kur tikai pieminēts arī tāds sporta paveids, kā lakross jeb tauriņķeramā spēle. vadīdamies pēc savāktajiem materiāliem sapratu, ka nekas nopietns tur nenotiek un tā arī uzrakstīju. uz redakciju atnāca vēstule no latvijas lakrosa federācijas direktora, dažiem lakrosistiem, kur bija viens svarīgs teikums ar bildi. aptuvens citāta atstāsts: "bildē var redzēt, kā mans komandas biedrs dabū iekšās, pats vairākas reizes esmu nonests no laukuma, jo spēlēju uzbrukumā" es biju uzrakstījis, ka nekas īpaši asisnis stindzinošs nenotiek laukumā. kļūdījos. ko es ar to gribēju teikt? lakrosieši pareizi darīja, ka aizstāvēja savu sportu, jo tas ir skatāms un tur nav nekāds bezkontakts.spēlē man neinteresē tauriņu ķeršana, bet gan grūdieni grudakā un skaists spēka paņēmiens, kāds ir nhl un lakrosā īstenībā. ja spēle ir bakstīšanās un ripas atdošana, pirms tev nav pieslidojis pretinieks, lai, nedod dievs, pieskartos - go to hell! kanādieši pielāgojās, latvieši nē. tiesnesis tiesāja pēc noteikumiem (jaunajiem), bet faniem ir vieglāk vainot tiesnesi, spēlētājiem arī un ļoti pareizi arī darīja, ka vainoja un sameta kedas uz laukuma
kam vajadzīga komanda bez faniem, vai vismaz tāda komanda, kuru visi ienīst, kā, piemēram, īrijā ir ar manchester united? nevienam nav vajadzīga komanda, kurai neviens nejūt līdzi, latviešiem jūt un pamatoti, jo mēs nevaram uzvarēt kanādu, ja nenospīd, mēs nevaram no nhl izlasīt izkritušos un salikt izlasi, kas cīnās par zeltu. toties latviešiem ir fani, kas ārdās tribīnēs. es nesaku, ka tas ir labākais, ko dzīvē darīt, jo labprāt hoķi skatos draugu lokā, iesūcot wexford alu nelielā krogā ar milzu ekrānu vai mājās, bet es saku, ka iz cilvēku daļa, kas uzskata sevi par piederīgu aktīvajiem faniem ar krāsošanos, šņabi, bungām un pīkstošo taurīti. šiem cilvēkiem tad arī ir jābūt tribīnēs un pretinieka vēstniecības. ja komandai neiet viņiem ir iespējas kaut ko darīt, tā, ka viņiem ir rīkles un sīknauda viņi to liek lietas labā. it īpaši, ja tam ir tāds iemesls kā tiesnesis no amerikas. spēle nav normāla, kur noraidījuma laiks ir gandrīz ekvivalents ar spēlēs laiku un nav jau tā, ka latviešu komanda ir pilna ar "policistiem" un tamlīdzīgiem izsitējiem, kas ar asiņainām acīm redz tikai pretinieku, nevis ripu. man gribējās, lai laukumā visi samet savas kedas, šķiltavas, čipšu pakas, seskus, mobilos telefonus un tamlīdzīgas sadzīvē izmantojamas huiņas, monētas, protams, ir stulbi, jo tās ir grūti pamanīt un damage var būt gan savējiem, gan pretiniekiem. tie nav fani, kas gaida spēles beigas, lai uzceptu protestu, tie ir fani, kas pārtop bezlīdera pūlī, un dodas brēkt uz visiem, kas uzvilcis ne tādu strīpainu kreklu. paskatieties kaut vai uz to pašu angliju, kas ir civilizēta un mierīga, garlaicīga, 21. gadsimta tēju dzeroša tauta. tur ir slānis, kas fano par futbolu. kā bija teikts mu uzlīmē. eat football, drink football, kaut ko tur vēl football un hate everyone. pamēģini civilizētajā anglijā stadionā notiesāt līdzīgi kā to izdarīja, tagad jau slavenais amerikānis, laukumā ielidotu ne tikai alus bundža, bet arī vieglākie pretienieku un savējie fani. stadionā tuvumā esošie veikali tiktu vai nu aizslēģoti vai arī iznīcināti līdz ar visiem īpašniekiem indusiem, kuri jau ir ten years in country and still no speaky english! labi, ka latvijā līdz tam nav nonācis, bet fani dara viņu lietu un ļoti pareizi, nebūs tā, ka vairs mūsu valsti neapmeklēs piselīgie, padzīvojušie vecpuiši, nebūs tā, ka roxy un laroka bankrotēs, jo krievi aizvāksies uz savu valsti, jo te ir slikts iespaids atstāts by latvijas fani. tas viss ir bullshit un man, sēžot un sūcot aliņu pie tv, tas patīk, ka fani ir fani un viņi dara savu lietu. pirmajā septembrī ir vairāk pietēšušos padsmitgadnieku, nekā šajā hokeja čempionātā atlūzušo bastejkalnā, pagaidām neesmu dzirdējis, ka būtu izdemolēts kāds vaikals vai kļavām nodedzinātas visas lapas. tas ir tāpat kā ticēt, ka džordžs klūnijs ir labs dakteris, jo filmējhies dakteru seriālā, bet ieskatam noskatieties green street hooligans (trailer) un the football factory
p.s. atvainojos par pareizrakstību un tamlīdzīgām lietām, kā jau teicu: "zajebaļi!"
ausis ir atjēgušās, skaņa "kā mucā" mazliet vēl kavējas galvā, bet kaut kas vairāk par īīīīī ir jāuzraksta. jau senu laiku atpakaļ iegādātās biļetes beidzot tika liktas lietā un ar k-kk brandžiņu: gt, y, agric tikai ievērtēts the prodigy ķīpsalas termohallē. zinot pokemoniskos fanātus, kas vairāk par "breathe" un "firestarter" nav dzirdējuši, gājām uz turieni, mūsuprāt, laikus, bet pacani spļaudījās un kumārīja jau krietnu laiku pirms mums. savu vietu uz paaugstinātās ceļa apmales bija ieņēmuši gotiskie sarkanmataiņi un tamlīdzīgas vecmammas skapju izstādes. on the spot biļete maksāja veselu tricāru, kas ļāva sajusties labāk, jo mūsējās jau tika iepirktas pa ls astoņpadsmit. gājiens cauri čekpointam, trīs miezīši un cola, sveiciens ar lietuvas the prodigy cīņubiedru tomu un sākām virzīties skatuves virzienā. uzmetot aci equipmentam, šķita, ka 7o tonnas agregātu vieņiem sanāktu tikai tad, ja katrā no 7 furgoniem būtu pa vienam pārsedzes panelim. nu man ir jāredz svari, lai noticētu, ka tur tiešām ir visas tās tonnas. mūsu sasniegums bija otrā rinda pašā vidū tieši blakus diviem iemīlējušamies pārīšiem, kur stipro pušu sejās arvien vairāk tika manītas izteiksmes: "nafig es to veceni ņēmu līdzi uz koncertu?" priekšā mums pie režģa bija iekrampējies "sīrupa" gada abonementu pulciņš, kas, laikam ejot, pamazām izģība un tika iztransportēti ieelpot svaigo gaisu. 21:oo un uz skatuves uzleca sprigans džerks ar mākslīgo neļķi kabatā un instinktīvi kliedza mikrafonā tā, ka saprast varēja neko. vienīgie vārdi, kas man bija saklausāmi bija "... i'm just passing by" un "kiss my cherry lips". projām viņi aizgāja tik pat ātri, cik atnāca, nelīdzēja ne makintoša portatīvais dators, ne shemale ģitārista tandēms ar solistu. pats vien макс касимовс vainīgs, nevajadzēja sākt publikas uzrunu ar redneka cienīgu fuck you žestu. pretim viņi saņēma to pašu un 45 minūtes mēs gaidījām the prodigy pieklusināta drum'n'bass pavadījumā. varoņi uzkāpa uz skatuves mazliet pēc 22:oo un blakus esošie pārīši varēja tikai noelsoties, saprotot, ka nekāda hansabankas rindā stāvēšana te nebūs. pie tūres tituldziesmas "their law" jau vajadzēja mazliet atvilkt elpu, jo pasākums bija tikai sācies. drīz vien sviedri no savām ierastajām vietām: paduses, piere, pauti pārņēma atlikušo ķermeni un neatlaida līdz pat svaigajai vēja brīzei ārpus halles. nekad, nekur nebija gadījies izmirkt no sviedriem viscaur. ar "viscaur" es domāju bikses, līdz pēdējai vīlītei, botas, cigarešu filtrus un piecu latu banknoti kabatā. krekli bija griežami! sakarā ar reanimācijas pasākumiem, koncertā skanēja šis tas no jaunajiem albumiem, pa skaņdarbam no pašpasludināto prodidži fanātu ziedu laikiem - the fat of the land ar brathe un firestarter priekšgalā un, kā balzams manai dvēselei - no good, out of space, poison [...] es nemāku spriest par ķīpsalas halles akustiku un skaņas kvalitāti, bet brīžiem man likās, ka basu sit cauri, bet to es norakstīju uz bažām par savu ausu izturību, jo tik skaļi es nekad nebiju dzirdējis neko ritmisku un manas bungādiņas nekad nebija drebējušas tā, ka es to varēju sajust. es saprotu, ka kavlitatīvāko skaņas baudījumu nevar gūt stāvot pie skatuves, kur rindā ir izvietotas tumbas, kas izdod tikai zemās frekvences, bet tā ir cena, ko nākas maksāt, ja gribi, lai tieši tev uz galvas trāpa ūdens šalts, ko no kārtējās evian pudeles izlej maxim reality (jā, jā es vairs nemazgājos). žilde gan šodien sagrāva manas cerības, ka tieši mēs bijām tie, kas pēc otrreizējas the prodigy uznākšanas izkliedzām no viņiem poison, bet mēs nolīgojāmies līdz ar out of space un pusstīvi aizgājām mājās. pieci no pieci, the prodigy bija tieši tādi kā viņiem jābūt. ikar kubliņ, ej dirst!
šorīt visas skaņas un trokšņi uztverās ar dubultu sakļumu. ja kāds runā 3o cm attālumā no manis šķiet, ka viņš blakus kliedz un grib nobeigt atlikušo bungādiņu pārpalikumu. galvā skaņa ir īīīīīīīīīī, vakar, kad gāju gulēt bija žžžžžžžž (lieliem burtiem). durvis tikko aiztaisījās ar tādu skaņu, it kā tās aizcirstu raimonds bergmanis. tāds frankie wilde iestājies pēc vakardienas, un klusā klaviatūra ir tik skaļa un katru taustiņa piesitienu pavada skaņas īī, ī, īīī, īīīī, ī, īī. viss, kas rada skaņu, nāk komplektā ar vairāk vai mazāk stipru īī. vot tāds lūk koncertiņš, kur man jau likās, ka basi reizēm vairāk kā vajag izsitās cauri skaļruņiem, bungādiņas pārplīsīs, lakta izkusīs un āmurīt's salūzīs
pēc bbq (!!1) gt izstāstīja (pārstāstīja) divas anekdotes no zvaigznes numur viens, kur uzstājās labākais anekdošu stāstītājs - mežstrādnieks no madonas raj. (ja kāds zina vēl kādu anektodi no viņa repertuāra - welcome, ja kādam ir tā raidījuma ieraksts - welcome too). tātad:
#2: vecis, kā parasti izvelk zelta zivtiņu.
zive viņam saka: "nu, sorry, vēlēšanās beigušās - vēlies tikai vienu, nevis trīs"
vecais domā domā, līdz atbild: "labi, gribu, lai čečenijā beidzas karš!"
zivs paskatās uz viņu ar jocīgu aci un saka: "piedod, es vispār nezinu, kur ir čečenija, nevaru palīdzēt, domā kaut ko citu!"
vecais domā desmit minūtes, līdz nāk klajā ar vēlēšanos: "gribu, lai mana sieva ir vissmukākā sieviete uz pasaules"
zivtiņa atkal: "nu piedod vēlreiz, neesmu redzējusi tavu sievu, neiznu kā izskatās, nezinu, kam palīdzēt, domā citu vēlēšanos"
vecais sašļūk, bet jādomā ir... te pēkšņi viņa sieva skrien gar jūru, džeks kliedz: "zz, skat!!! rekur viņa ir, dari viņu par visskaistāko!"
zivtiņa paskatās uz sievišķi, pabola acis un pasaka kā ir: "labi, nes šurp globusu!"
#1: skolotāja saviem audzēkņiem uzdod uzdevumu - uz rītdienu atnest mazu sacerējumu, kurā būtu teikums "mamma man tikai viena."
klase, tai skaitā personāži jānīt's, ilzīte, pēterīt's arī dodās mājās, lai pildītu mājasdarbu. diena divi. visi ir klasē un skolotāja liek jānītim nolasīt savu vārstījumu.
jānīt's: "es ar savu mammu biju pludmalē. sauļojāmies, ēdām saldējumu, peldējāmies, spēlējām volejbolu. mana mamma ir vislabākā. es viņu mīlu. mamma man tikai viena!"
skolotāja: "jānīt, neticami, lieliski, paldies! tagad, ilzīte."
ilzīte: "ar savu māmiņu biju mežā. lasījām sēnes, salasījām daudz baravikas, odziņas. mājās uztaisījām sēņu mērci, māmulīte uzvārīja kompotu. mamma ir labākā, mamma man tikai viena!"
skolotāja: "paldies, ilzīt, ļoti labi, tagad, lai savu stāstu nolasa pēterīt's!"
pēterītis sāk un beidz: "atnāku mājās no skolas, esmu izsalcis kā vilks, mājās ēst nekas nav uztaisīts. esmu izbadējies, bet ēst nav ko. atveru ledusskapi, tur viss tukšs, tikai divi aliņi. paņemu vienu, iztrekterēju. pēķšņi otrā istabā mamma atraugājas un kliedz: "pēter, padod man abas alus pudeles no ledusskapja!!!" esmu pārsteigts un atbildu: "mamma, man tikai viena!""
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)
